Jau mēnesi
interneta vietnē www.lielabimskaitisana.lv
norisinās aptauja par būvniecības tirgus digitalizāciju Latvijā – “Lielā BIM
Skaitīšana”.
Aptauja veidota
tās iniciatoriem SIA “BIM Solutions” sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju,
VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Būvniecības valsts kontroles biroju un AS “RB
Rail”.
Aptauja šobrīd ir
pusē un uz doto brīdi iezīmējas pirmās tendences būvniecības tirgus dalībnieku
viedoklī.
No esošajiem
respondentiem 89% uzskata, ka jaunāko tehnoloģiju iespējas un digitalizācija
Latvijā būvniecības nozarē netiek izmantotas pietiekamā apmērā.
Aplūkojot
aptaujas starprezultātus redzams, ka par BIM ir dzirdējuši lielākā daļa un
uzskata, ka BIM Latvijā ir aktuāla tēma – uz šo brīdi tie ir 88% aptaujas
dalībnieku. 76% zina vai ir dzirdējuši par būvniecības projektiem Latvijā,
kuros tiek pielietots BIM process, dalību šādos projektos ņēmuši ir 47%
respondentu.
Tad kādēļ tik
zems vērtējums jauno tehnoloģiju apguvei?
Iemesls redzams
aptaujas sadaļā par digitalizācijas kavēšanās iemesliem. Atbildot uz šo
jautājumu, līderpozīcijās šobrīd ir šādas versijas - izpratnes trūkums par
digitalizācijas ieguvumiem, esošā darbaspēka kompetences trūkums un
nepietiekama jauno speciālistu sagatavošana digitalizācijas jomā mācību
iestādēs. Jautājot par līdzšinējo pieredzi, strādājot ar BIM, pārliecinošs
vairākums respondentu, kas ir savā ikdienas darbā saskārušies ar BIM norāda, ka
lielākais apgrūtinājums ir bijis iesaistīto pušu kompetences trūkums. Kā
atziņa, ko pielietot dalībai nākamajos BIM projektos norādīta pieredzējušu
partneru piesaiste. Galvenie riski, kas saistīti ar būvobjekta digitalizāciju –
esošā darbaspēka zināšanu trūkums.
Ja arī turpmākajā
aptaujas gaitā tendences krasi nemainīsies, iespējamais secinājums būs, ka
būvniecības nozares uzņēmumiem ir trīs varianti.
Pirmais variants
– gaidīt, kad izglītības iestādes būs gatavas jauno speciālistu sagatavošanai
atbilstoši jaunāko būvniecības, tai skaitā BIM tehnoloģiju prasībām un šie
jaunie speciālisti būs gatavi iesaistīties darba tirgū. Šis variants aizņems
vairākus gadus.
Otrais variants –
piesaistīt augsti kvalificētus ārvalstu speciālistus. Šis variants varētu būt
optimāls atsevišķiem lieliem projektiem, tomēr vietējo salīdzinoši nelielo
projektu attīstībai šis variants var izrādīties nesamērīgi dārgs.
Trešais variants
– uzņēmējiem arī pašiem regulāri un aktīvi iesaistīties jauno tehnoloģiju
apguvē, vienlaikus ieguldot arī savu artavu jauno speciālistu sagatavošanā,
esošo nozares speciālistu mūžizglītībā un sava uzņēmuma tehnoloģiju attīstībā.
Tā kā pirmo reizi
BIM ir iekļauts arī valdības deklarācijā, kur norādīts, ka tiks radīts normatīvais
ietvars BIM ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos, arī no valsts
puses ir pausts skaidrs atbalsts būvniecības nozares digitalizācijai.
Tāpat arī tikko
pieņemts jaunais ISO starptautiskais BIM standarts ISO 19650-1 un ISO 19650-2,
kas noteikti atvieglos koordinētu un eksporta tirgos pielietojamu BIM ieviešanu
Latvijā.
Visi būvniecības
tirgus dalībnieki, kas aptauju vēl nav paguvuši aizpildīt, aicināti izteikt
savu viedokli vietnē www.lielabimskaitisana.lv