89% būvniecības speciālistu tehnoloģiju apguvi nozarē vērtē kā zemu

Jau mēnesi interneta vietnē www.lielabimskaitisana.lv norisinās aptauja par būvniecības tirgus digitalizāciju Latvijā – “Lielā BIM Skaitīšana”.

Aptauja veidota tās iniciatoriem SIA “BIM Solutions” sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Būvniecības valsts kontroles biroju un AS “RB Rail”.

Aptauja šobrīd ir pusē un uz doto brīdi iezīmējas pirmās tendences būvniecības tirgus dalībnieku viedoklī.

No esošajiem respondentiem 89% uzskata, ka jaunāko tehnoloģiju iespējas un digitalizācija Latvijā būvniecības nozarē netiek izmantotas pietiekamā apmērā.

Aplūkojot aptaujas starprezultātus redzams, ka par BIM ir dzirdējuši lielākā daļa un uzskata, ka BIM Latvijā ir aktuāla tēma – uz šo brīdi tie ir 88% aptaujas dalībnieku. 76% zina vai ir dzirdējuši par būvniecības projektiem Latvijā, kuros tiek pielietots BIM process, dalību šādos projektos ņēmuši ir 47% respondentu.

Tad kādēļ tik zems vērtējums jauno tehnoloģiju apguvei?

Iemesls redzams aptaujas sadaļā par digitalizācijas kavēšanās iemesliem. Atbildot uz šo jautājumu, līderpozīcijās šobrīd ir šādas versijas - izpratnes trūkums par digitalizācijas ieguvumiem, esošā darbaspēka kompetences trūkums un nepietiekama jauno speciālistu sagatavošana digitalizācijas jomā mācību iestādēs. Jautājot par līdzšinējo pieredzi, strādājot ar BIM, pārliecinošs vairākums respondentu, kas ir savā ikdienas darbā saskārušies ar BIM norāda, ka lielākais apgrūtinājums ir bijis iesaistīto pušu kompetences trūkums. Kā atziņa, ko pielietot dalībai nākamajos BIM projektos norādīta pieredzējušu partneru piesaiste. Galvenie riski, kas saistīti ar būvobjekta digitalizāciju – esošā darbaspēka zināšanu trūkums.

Ja arī turpmākajā aptaujas gaitā tendences krasi nemainīsies, iespējamais secinājums būs, ka būvniecības nozares uzņēmumiem ir trīs varianti.

Pirmais variants – gaidīt, kad izglītības iestādes būs gatavas jauno speciālistu sagatavošanai atbilstoši jaunāko būvniecības, tai skaitā BIM tehnoloģiju prasībām un šie jaunie speciālisti būs gatavi iesaistīties darba tirgū. Šis variants aizņems vairākus gadus.

Otrais variants – piesaistīt augsti kvalificētus ārvalstu speciālistus. Šis variants varētu būt optimāls atsevišķiem lieliem projektiem, tomēr vietējo salīdzinoši nelielo projektu attīstībai šis variants var izrādīties nesamērīgi dārgs.

Trešais variants – uzņēmējiem arī pašiem regulāri un aktīvi iesaistīties jauno tehnoloģiju apguvē, vienlaikus ieguldot arī savu artavu jauno speciālistu sagatavošanā, esošo nozares speciālistu mūžizglītībā un sava uzņēmuma tehnoloģiju attīstībā.

 

Tā kā pirmo reizi BIM ir iekļauts arī valdības deklarācijā, kur norādīts, ka tiks radīts normatīvais ietvars BIM ieviešanai projektēšanas un būvniecības procesos, arī no valsts puses ir pausts skaidrs atbalsts būvniecības nozares digitalizācijai.

Tāpat arī tikko pieņemts jaunais ISO starptautiskais BIM standarts ISO 19650-1 un ISO 19650-2, kas noteikti atvieglos koordinētu un eksporta tirgos pielietojamu BIM ieviešanu Latvijā.

 

Visi būvniecības tirgus dalībnieki, kas aptauju vēl nav paguvuši aizpildīt, aicināti izteikt savu viedokli vietnē www.lielabimskaitisana.lv

Nav komentāru

Komentēt